Texts

Return to review | Return to list

Primetad

history

September 01, 2017 in 11:54 Нина Шибанова

  • changed the text
    1. Korvan kučutab, vihm linneb (Pоndal). 2. Konz kudan’ rodiše i ad’g’aižed oma kudmas teravad, ka silei linneb sä puud (tauv’uu pakaine), a konz ii teravad ka silei kezau ka linneb lumi (Pоndal). 3. Spasanpäiv vihmakaz, ka sügüz linneb vihmakaz (Pоndal). 4. Päivin’ka laskihes pil’fhe, ka homen linneb vihm (Pоndal). 5. Varišad išttas aidau – vihm linneb (Pоndal). 6. Kevaduu ragihen panob viluks, a sügüzuu – lämäks (Pоndal). 7. Kaži libui päčile – nece viluks (Pоndal). 8. Güucned letas – teravas linneb lumi (Pоndal). 9. Melalud kibištab – lumeks (Pоndal). 10. Taifhas ripustihes, lumi linnep (Voilaht). 11. Purahat pit’kat, ka i keväz pit’k (Voilaht). 12. Tähthakaz taivas – pakaine linneb (Voilaht). 13. Kivi märg om – sä linneb (Järvenkülä). 14. Pohjeižes tähtheine palab čomas – viluks (Järvenkülä). 15. Savun maha vöb – linneb huba pei (Järvenkülä). 16. Hämähoukun verk om hüväks säks (Järvenkülä). 17. Säsked vätas puudoks (Järvenkülä). 18. Säsked södas vihmaks (Järvenkülä). 19. Madalašti lendlesoi sarakoižed – vihmaks (Järvenkülä). 20. Il’oi-kal’oi mürkäs nägub, ka puudaks, venos nägub, ka vihmaks (Vilhal). 21. Varišad krongetas säks (Vilhal). 22. Hougin’ kaluu kevaduu om kerteh – linneb vu lumi (Šimgär’v). 23. Hanhed letas – varasta lunt (Šimgär’v). 24. Homen linep čoma pei: astub eduupei vouged lehm (Šimgär’v). 25. Kaži kabriše vihmaks (Sodjärv). 26. Kaži oksendab – vihm lib (Sodjärv). 27. Taivaz kajoz – vilu lib (Sodjärv). 28. Habinon sibitab, tomašt’ todas (Pоndal). 29. Süuma-aluižed sibitab voikuks (Pоndal). 30. Nenad’g’an sibitab – kenni kolob (Pоndal). 31. Süuman sibitab – ijastus linneb (Pоndal). 32. Kuled hüb’gän klungundan, ka ii hüväks (Pоndal). 33. Variš klungab ii hüväks (Pоndal). 34. Kol’caine musten’, ka läžuškan eli hond midani linneb (Pоndal). 35. Koir ulaidab ii hüväks (Pоndal). 36. Oiktan kämnen sibitab – kenni kät andab, huran kämnen sibitab – dengoikš (Järvenkülä). 37. Ikutab ka kenni d’ohtutab (Kuja). 38. Skočkheine čikitab – rugiž om eht’nu (Järvenkülä). 39. Kudan’ om sirpüu, teravas otaškab houg’ (Pоndal). 40. Udon vodon vast oma tähtot, ka bolat linnep äi (Voilaht). 41. Konz kaži pezese, ka siloi tuloba adivod; kesk’uu lahkod pezese, ka tulob mužik, a kus om paza – ka tulob ak (Pоndal). 42. Harag kačatab siibhän päu, ka ad’uu tuleb (Järvenkülä). 43. Hil’ päčišpei strangahtab – ad’uu tuleb (Järvenkülä). 44. Veresoks ristituks nukutab (Pоndal). 45. Kaži pezose da laptaha mäp – pakičii tulop (Kuja). 46. Künabruson sibitab, ka veresuu sijau magata (Pоndal). 47. Paskharag kačatab, veresen vestin’ sanub (Pоndal). 48. Lötod iisa rikta i mokita, ika ičiiž mamalo nižaha imeso toižuu svetuu (Pоndal). 49. Iisa süuktakse lämoihe, ika huled kibedaks tegeb (Pоndal). 50. Seglad iisa panda pähä, ika ed kazva sureks (Pоndal). 51. Vihäudad ka madon manitad per’t’he (Pоndal). 52. Konz mecas kiittas katl’as, ka akoile iisa söda päliči pangas, ika lapsil’ lin’das värad g’augad (Pоndal). 53. Kudamb prihä šapkan pidab süumil’ ka nece gul’aiškab verhidme, a kudamb pidab tagarajou, ka se linneb pjanica (Pоndal). 54. Konz veden kandad, da pläskičed, ka mužik pjanica linnieb; konz. Konz čajun g’od da valad stolale, ka mužik pjanica (Pоndal). 55. Konz veden kandad täuded vädrad, siloi sanutas: mužikau lin’das hoikad hulod, a konz kandad et täuded vädrad, ka sanktad hulod (Pоndal). 56. Gesli vencalo mändes kukištub ženih oiktau g’augau, ka erigandob akaspäi (Pоndal). 57. Maid lämoile mäni, ka tariž panda solad teramba, eka lehman nižad haugetas (Pоndal). 58. Lehm čakau lüpsaškap siloi, konz päliči mados haškahtap (Pоndal). 59. Vaza tariž antta pä edelepei, miše paremba kazveiš (Järvenkülä). 60. Kanou roža rusked – pigei muniškab (Järvenkülä). 61. Čokkaižed panda ukson pelelo pälo, nu ka nimitte bol’ ii tuloške (Pоndal). 62. Kohtun kibištab kuroil’ – säks (Ladv). 63. Vahtokaz maid – vihmaks (Järvenkülä). 64. Kaži kabriše, künziše – bur’guks (Vaag’är’). 65. Torolind ku pitkha toraad’ab, rištan kezad i line (Sodjärv). 66. Haug’ hambhat kazvatap kaikučele kudmaažele (Väag’är’). 67. Kudmaane ku kadoškandeb, ka hambhad haagil’ kadoba sus (Kortlaht). 68. Kuk laalab hondoks basnikš – kenni kolob (Vaag’är’). 69. Kukoi loulab – uded vestid’ lind’as (Järvenkülä). 70. Viliktunuden leiban söt ka jumalan jurud ed varaada (Sodjärv). 71. Konz murhaažed lendlejad lendlobat kogool’, siloo i joršid’ järves kogoole keradasoo (Sodjärv). 72. Mecas lajitoi ka mecanena ehtib (Järvenkülä). 73. Veden päle lajitoi, ka vedes ehtib (Järvenkülä). 74. Kagr mäni l’uustkele, lehm’ad-gi maidon polet'he, vähemban anttas (Järvenkülä). 75. Svadebnijad ed sö, ka kezau tihad södas (Järvenkülä).

September 01, 2017 in 11:53 Нина Шибанова

  • changed the text
    1. Korvan kučutab, vihm linneb (Pоndal). 2. Konz kudan’ rodiše i ad’g’aižed oma kudmas teravad, ka silei linneb sä puud (tauv’uu pakaine), a konz ii teravad ka silei kezau ka linneb lumi (Pоndal). 3. Spasanpäiv vihmakaz, ka sügüz linneb vihmakaz (Pоndal). 4. Päivin’ka laskihes pil’fhe, ka homen linneb vihm (Pоndal). 5. Varišad išttas aidau – vihm linneb (Pоndal). 6. Kevaduu ragihen panob viluks, a sügüzuu – lämäks (Pоndal). 7. Kaži libui päčile – nece viluks (Pоndal). 8. Güucned letas – teravas linneb lumi (Pоndal). 9. Melalud kibištab – lumeks (Pоndal). 10. Taifhas ripustihes, lumi linnep (Voilaht). 11. Purahat pit’kat, ka i keväz pit’k (Voilaht). 12. Tähthakaz taivas – pakaine linneb (Voilaht). 13. Kivi märg om – sä linneb (Järvenkülä). 14. Pohjeižes tähtheine palab čomas – viluks (Järvenkülä). 15. Savun maha vöb – linneb huba pei (Järvenkülä). 16. Hämähoukun verk om hüväks säks (Järvenkülä). 17. Säsked vätas puudoks (Järvenkülä). 18. Säsked södas vihmaks (Järvenkülä). 19. Madalašti lendlesoi sarakoižed – vihmaks (Järvenkülä). 20. Il’oi-kal’oi mürkäs nägub, ka puudaks, venos nägub, ka vihmaks (Vilhal). 21. Varišad krongetas säks (Vilhal). 22. Hougin’ kaluu kevaduu om kerteh – linneb vu lumi (Šimgär’v). 23. Hanhed letas – varasta lunt (Šimgär’v). 24. Homen linep čoma pei: astub eduupei vouged lehm (Šimgär’v). 25. Kaži kabriše vihmaks (Sodjärv). 26. Kaži oksendab – vihm lib (Sodjärv). 27. Taivaz kajoz – vilu lib (Sodjärv). 28. Habinon sibitab, tomašt’ todas (Pоndal). 29. Süuma-aluižed sibitab voikuks (Pоndal). 30. Nenad’g’an sibitab – kenni kolob (Pоndal). 31. Süuman sibitab – ijastus linneb (Pоndal). 32. Kuled hüb’gän klungundan, ka ii hüväks (Pоndal). 33. Variš klungab ii hüväks (Pоndal). 34. Kol’caine musten’, ka läžuškan eli hond midani linneb (Pоndal). 35. Koir ulaidab ii hüväks (Pоndal). 36. Oiktan kämnen sibitab – kenni kät andab, huran kämnen sibitab – dengoikš (Järvenkülä). 37. Ikutab ka kenni d’ohtutab (Kuja). 38. Skočkheine čikitab – rugiž om eht’nu (Järvenkülä). 39. Kudan’ om sirpüu, teravas otaškab houg’ (Pоndal). 40. Udon vodon vast oma tähtot, ka bolat linnep äi (Voilaht). 41. Konz kaži pezese, ka siloi tuloba adivod; kesk’uu lahkod pezese, ka tulob mužik, a kus om paza – ka tulob ak (Pоndal). 42. Harag kačatab siibhän päu, ka ad’uu tuleb (Järvenkülä). 43. Hil’ päčišpei strangahtab – ad’uu tuleb (Järvenkülä). 44. Veresoks ristituks nukutab (Pоndal). 45. Kaži pezose da laptaha mäp – pakičii tulop (Kuja). 46. Künabruson sibitab, ka veresuu sijau magata (Pоndal). 47. Paskharag kačatab, veresen vestin’ sanub (Pоndal). 48. Lötod iisa rikta i mokita, ika ičiiž mamalo nižaha imeso toižuu svetuu (Pоndal). 49. Iisa süuktakse lämoihe, ika huled kibedaks tegeb (Pоndal). 50. Seglad iisa panda pähä, ika ed kazva sureks (Pоndal). 51. Vihäudad ka madon manitad per’t’he (Pоndal). 52. Konz mecas kiittas katl’as, ka akoile iisa söda päliči pangas, ika lapsil’ lin’das värad g’augad (Pоndal). 53. Kudamb prihä šapkan pidab süumil’ ka nece gul’aiškab verhidme, a kudamb pidab tagarajou, ka se linneb pjanica (Pоndal). 54. Konz veden kandad, da pläskičed, ka mužik pjanica linnieb; konz čajun g’od da valad stolale, ka mužik pjanica (Pоndal). 55. Konz veden kandad täuded vädrad, siloi sanutas: mužikau lin’das hoikad hulod, a konz kandad et täuded vädrad, ka sanktad hulod (Pоndal). 56. Gesli vencalo mändes kukištub ženih oiktau g’augau, ka erigandob akaspäi (Pоndal). 57. Maid lämoile mäni, ka tariž panda solad teramba, eka lehman nižad haugetas (Pоndal). 58. Lehm čakau lüpsaškap siloi, konz päliči mados haškahtap (Pоndal). 59. Vaza tariž antta pä edelepei, miše paremba kazveiš (Järvenkülä). 60. Kanou roža rusked – pigei muniškab (Järvenkülä). 61. Čokkaižed panda ukson pelelo pälo, nu ka nimitte bol’ ii tuloške (Pоndal). 62. Kohtun kibištab kuroil’ – säks (Ladv). 63. Vahtokaz maid – vihmaks (Järvenkülä). 64. Kaži kabriše, künziše – bur’guks (Vaag’är’). 65. Torolind ku pitkha toraad’ab, rištan kezad i line (Sodjärv). 66. Haug’ hambhat kazvatap kaikučele kudmaažele (Väag’är’). 67. Kudmaane ku kadoškandeb, ka hambhad haagil’ kadoba sus (Kortlaht). 68. Kuk laalab hondoks basnikš – kenni kolob (Vaag’är’). 69. Kukoi loulab – uded vestid’ lind’as (Järvenkülä). 70. Viliktunuden leiban söt ka jumalan jurud ed varaada (Sodjärv). 71. Konz murhaažed lendlejad lendlobat kogool’, siloo i joršid’ järves kogoole keradasoo (Sodjärv). 72. Mecas lajitoi ka mecanena ehtib (Järvenkülä). 73. Veden päle lajitoi, ka vedes ehtib (Järvenkülä). 74. Kagr mäni l’uustkele, lehm’ad-gi maidon polet'he, vähemban anttas (Järvenkülä). 75. Svadebnijad ed sö, ka kezau tihad södas (Järvenkülä).

September 01, 2017 in 11:51 Нина Шибанова

  • changed the text
    1. Korvan kučutab, vihm linneb (Pоndal). 2. Konz kudan’ rodiše i ad’g’aižed oma kudmas teravad, ka silei linneb sä puud (tauv’uu pakaine), a konz ii teravad ka silei kezau ka linneb lumi (Pоndal). 3. Spasanpäiv vihmakaz, ka sügüz linneb vihmakaz (Pоndal). 4. Päivin’ka laskihes pil’fhe, ka homen linneb vihm (Pоndal). 5. Varišad išttas aidau – vihm linneb (Pоndal). 6. Kevaduu ragihen panob viluks, a sügüzuu – lämäks (Pоndal). 7. Kaži libui päčile – nece viluks (Pоndal). 8. Güucned letas – teravas linneb lumi (Pоndal). 9. Melalud kibištab – lumeks (Pоndal). 10. Taifhas ripustihes, lumi linnep (Voilaht). 11. Purahat pit’kat, ka i keväz pit’k (Voilaht). 12. Tähthakaz taivas – pakaine linneb (Voilaht). 13. Kivi märg om – sä linneb (Järvenkülä). 14. Pohjeižes tähtheine palab čomas – viluks (Järvenkülä). 15. Savun maha vöb – linneb huba pei (Järvenkülä). 16. Hämähoukun verk om hüväks säks (Järvenkülä). 17. Säsked vätas puudoks (Järvenkülä). 18. Säsked södas vihmaks (Järvenkülä). 19. Madalašti lendlesoi sarakoižed – vihmaks (Järvenkülä). 20. Il’oi-kal’oi mürkäs nägub, ka puudaks, venos nägub, ka vihmaks (Vilhal). 21. Varišad krongetas säks (Vilhal). 22.Hougin22. Hougin’ kaluu kevaduu om kerteh – linneb vu lumi (Šimgär’v). 23. Hanhed letas – varasta lunt (Šimgär’v). 24. Homen linep čoma pei: astub eduupei vouged lehm (Šimgär’v). 25. Kaži kabriše vihmaks (Sodjärv). 26. Kaži oksendab – vihm lib (Sodjärv). 27. Taivaz kajoz – vilu lib (Sodjärv). 28. Habinon sibitab, tomašt’ todas (Pоndal). 29. Süuma-aluižed sibitab voikuks (Pоndal). 30. Nenad’g’an sibitab – kenni kolob (Pоndal). 31. Süuman sibitab – ijastus linneb (Pоndal). 32. Kuled hüb’gän klungundan, ka ii hüväks (Pоndal). 33. Variš klungab ii hüväks (Pоndal). 34. Kol’caine musten’, ka läžuškan eli hond midani linneb (Pоndal). 35. Koir ulaidab ii hüväks (Pоndal). 36. Oiktan kämnen sibitab – kenni kät andab, huran kämnen sibitab – dengoikš (Järvenkülä). 37. Ikutab ka kenni d’ohtutab (Kuja). 38. Skočkheine čikitab – rugiž om eht’nu (Järvenkülä). 39. Kudan’ om sirpüu, teravas otaškab houg’ (Pоndal). 40. Udon vodon vast oma tähtot, ka bolat linnep äi (Voilaht). 41. Konz kaži pezese, ka siloi tuloba adivod; kesk’uu lahkod pezese, ka tulob mužik, a kus om paza – ka tulob ak (Pоndal). 42. Harag kačatab siibhän päu, ka ad’uu tuleb (Järvenkülä). 43. Hil’ päčišpei strangahtab – ad’uu tuleb (Järvenkülä). 44. Veresoks ristituks nukutab (Pоndal). 45. Kaži pezose da laptaha mäp – pakičii tulop (Kuja). 46. Künabruson sibitab, ka veresuu sijau magata (Pоndal). 47. Paskharag kačatab, veresen vestin’ sanub (Pоndal). 48. Lötod iisa rikta i mokita, ika ičiiž mamalo nižaha imeso toižuu svetuu (Pоndal). 49. Iisa süuktakse lämoihe, ika huled kibedaks tegeb (Pоndal). 50. Seglad iisa panda pähä, ika ed kazva sureks (Pоndal). 51. Vihäudad ka madon manitad per’t’he (Pоndal). 52. Konz mecas kiittas katl’as, ka akoile iisa söda päliči pangas, ika lapsil’ lin’das värad g’augad (Pоndal). 53. Kudamb prihä šapkan pidab süumil’ ka nece gul’aiškab verhidme, a kudamb pidab tagarajou, ka se linneb pjanica (Pоndal). 54. Konz veden kandad, da pläskičed, ka mužik pjanica linnieb; konz čajun g’od da valad stolale, ka mužik pjanica (Pоndal). 55. Konz veden kandad täuded vädrad, siloi sanutas: mužikau lin’das hoikad hulod, a konz kandad et täuded vädrad, ka sanktad hulod (Pоndal). 56. Gesli vencalo mändes kukištub ženih oiktau g’augau, ka erigandob akaspäi (Pоndal). 57. Maid lämoile mäni, ka tariž panda solad teramba, eka lehman nižad haugetas (Pоndal). 58. Lehm čakau lüpsaškap siloi, konz päliči mados haškahtap (Pоndal). 59. Vaza tariž antta pä edelepei, miše paremba kazveiš (Järvenkülä). 60. Kanou roža rusked – pigei muniškab (Järvenkülä). 61. Čokkaižed panda ukson pelelo pälo, nu ka nimitte bol’ ii tuloške (Pоndal). 62. Kohtun kibištab kuroil’ – säks (Ladv). 63. Vahtokaz maid – vihmaks (Järvenkülä). 64. Kaži kabriše, künziše – bur’guks (Vaag’är’). 65. Torolind ku pitkha toraad’ab, rištan kezad i line (Sodjärv). 66. Haug’ hambhat kazvatap kaikučele kudmaažele (Väag’är’). 67. Kudmaane ku kadoškandeb, ka hambhad haagil’ kadoba sus (Kortlaht). 68. Kuk laalab hondoks basnikš – kenni kolob (Vaag’är’). 69. Kukoi loulab – uded vestid’ lind’as (Järvenkülä). 70. Viliktunuden leiban söt ka jumalan jurud ed varaada (Sodjärv). 71. Konz murhaažed lendlejad lendlobat kogool’, siloo i joršid’ järves kogoole keradasoo (Sodjärv). 72. Mecas lajitoi ka mecanena ehtib (Järvenkülä). 73. Veden päle lajitoi, ka vedes ehtib (Järvenkülä). 74. Kagr mäni l’uustkele, lehm’ad-gi maidon polet'he, vähemban anttas (Järvenkülä). 75. Svadebnijad ed sö, ka kezau tihad södas (Järvenkülä).

September 01, 2017 in 11:50 Нина Шибанова

  • changed the text of the translation
    1. В ухе чешется – к дождю. (Пондала). 2. Когда луна родится и рожки острые, то тогда будет вёдро (зимой мороз), а когда не острые, то тогда летом будет дождь, а зимой – снег. (Пондала). 3. Спасов день дождливый – то и осень будет дождливая. (Пондала). 4. Солнышко опустилось в тучу – завтра дождь будет. (Пондала). 5. Вороны сидят на изгороди – дождь будет. (Пондала). 6. Весной град выпадет – к холоду, а осенью – к теплу. (Пондала). 7. Кошка поднялась на печку – к холоду. (Пондала). 8. Лебеди летят – скоро снег пойдет. (Пондала). 9. Лопатки болят – к снегу. (Пондала). 10. Небо повисло – снег пойдет. (Войлахта). 11. Сосульки длинные, так и весна длинная [будет]. (Войлахта). 12. Звездное небо – мороз будет. (Войлахта). 13. Камень мокрый – непогода будет. (Озера). 14. На севере звездочка ярко горит – к холоду. (Озера). 15. Дым к земле несет – будет плохой день. (Озера). 16. Паутина – к хорошей погоде. (Озера). 17. Комары пляшут (\'играют\') – к вёдру. (Озера). 18. Комары кусают – к дождю. (Озера). 19. Ласточки низко летают – к дождю. (Озера). 20. [Если] радуга крутая (\'круто видна\'), это к вёдру, [если] отлогая, то к дождю. 21. Вороны каркают – к [плохой] погоде. 22. [Если] щука весной покрыта пленкой, то будет еще снег. (Шимозеро). 23. Гуси летят – жди снега.( (Шимозеро). 24. Завтра будет хорошая погода: впереди идет белая корова. (Шимозеро). 25. Кошка скребется – к дождю. (Сидорово). 26. Кошку рвет – дождь будет. (Сидорово). 27. Небо ясное – холодно будет. (Сидорово). 28. Подносье чешется – гостинцы принесут. (Пондала). 29. Под глазами чешется – к слезам. (Пондала). 30. Кончик носа чешется – кто-нибудь умрет. (Пондала). 31. Глаз чешется – радость будет. (Пондала). 32. Услышишь крик совы – не к добру. (Пондала). 33. Ворона каркнет – не к добру. (Пондала). 34. Колечко потемнело, то заболею я, или будет что-либо недоброе. (Пондала). 35. Собака воет – не к добру. (Пондала). 36. Правая ладонь чешется – кто-нибудь руку подаст, левая ладонь чешется – к деньгам. (Озера). 37. Икается, так кто-нибудь вспоминает. (Куя). 38. Кузнечик стрекочет – рожь поспела. (Озера). 39. Луна серпом – скоро щука будет клевать. (Пондала). 40. Накануне Нового года звезды [на небе] – будет много ягод. (Войлахта). 41. Когда кошка моется, то гости придут; посреди половицы моется – придет мужчина, а на щели сидит и моется, то придет женщина. (Пондала). 42. Сорока стрекочет на колу – гость придет. (Озера). 43. Уголь из печки выскочит – гость придет. (Озера). 44. Перед свежим человеком дремлется. (Пондала). 45. Кот помоется да в сторону отойдет – нищий придет. (Куя). 46. Локоть чешется – спать на свежем месте. (Пондала). 47. Сойка стрекочет – к свежим вестям. (Пондала). 48. Лягушку нельзя убивать и мучить, а то на том свете она вопьется в грудь твоей матери. (Пондала). 49. Нельзя плевать на огонь – на губах нарывы будут. (Пондала). 50. Решета нельзя класть на голову, а то не вырастешь большим. (Пондала). 51. Свистнешь, то змею в избу заманишь. (Пондала). 52. Когда в лесу варят в котле, то женщине нельзя есть через ручку, а то у детей будут ноги кривые. (Пондала). 53. Если (\'тот\') парень носит шапку на глазах, то будет гулять с чужими, а если носит на затылке, то будет пьяница. (Пондала). 54. Когда воду несешь да расплескиваешь, то муж будет пьяница. И когда чай пьешь да проливаешь на стол, то муж будет пьяница. (Пондала). 55. Когда несешь полные ведра, тогда говорят: муж будет с тонкими губами, а когда несешь не полные ведра, то – с толстыми губами. (Пондала). 56. Если, идя под венец, жених споткнется на правую ногу, то разойдется с женой. (Пондала). 57. Молоко попало на огонь, так нужно скорей соли посыпать, а то у коровы соски потрескаются. (Пондала). 58. Корова будет доиться кровью, когда перешагнет через змею. (Пондала). 59. Теленка надо отдавать головой вперед, чтобы лучше рос. (Озера). 60. У курицы гребешок красный – скоро начнет нестись. (Озера). 61. Если колючки класть за косяк двери, то никакая хворь не придет. (Пондала). 62. Живот болит приступами – к плохой погоде. (Ладва). 63. Молоко пенится – к дождю. (Озера). 64. Кошка скребется – к пурге. (Белое озеро). 65. Если черный дятел долго барабанит, то долго не наступит лето. (Сидорово). 66. Щука отращивает зубы к каждому новолунию. (Белое озеро). 67. Когда луна начнет убывать, у щуки зубы выпадают. (Кортлахта). 68. Петух поет к плохому известию, кто-нибудь умрет. (Белое озеро). 69. Петух пропоет – к свежим вестям. (Озера). 70. Заплесневевший хлеб ешь – не будешь бояться грома. (Сидорово). 71. Когда летучие муравьи летают стаями, тогда и ерши в озере собираются стаями. (Сидорово). 72. В лесу ругаешься, пристанет болезнь от леса. (Озера). 73. На воду ругаешься – от воды заболеешь. (Озера). 74. У овса начала образовываться метелка, и коровы начали меньше доить. (Озера). 75. Если свадебного угощения не отведаешь, то летом мошкара будет кусать. (Озера).

October 18, 2016 in 19:24 Nataly Krizhanovsky

  • changed the text
    1. Korvan kučutab, vihm linneb (Pоndal). 2. Konz kudan’ rodiše i ad’g’aižed oma kudmas teravad, ka silei linneb sä puud (tauv’uu pakaine), a konz ii teravad ka silei kezau ka linneb lumi (Pоndal). 3. Spasanpäiv vihmakaz, ka sügüz linneb vihmakaz (Pоndal). 4. Päivin’ka laskihes pil’fhe, ka homen linneb vihm (Pоndal). 5. Varišad išttas aidau – vihm linneb (Pоndal). 6. Kevaduu ragihen panob viluks, a sügüzuu – lämäks (Pоndal). 7. Kaži libui päčile – nece viluks (Pоndal). 8. Güucned letas – teravas linneb lumi (Pоndal). 9. Melalud kibištab – lumeks (Pоndal). 10. Taifhas ripustihes, lumi linnep (Voilaht). 11. Purahat pit’kat, ka i keväz pit’k (Voilaht). 12. Tähthakaz taivas – pakaine linneb (Voilaht). 13. Kivi märg om – sä linneb (Järvenkülä). 14. Pohjeižes tähtheine palab čomas – viluks (Järvenkülä). 15. Savun maha vöb – linneb huba pei (Järvenkülä). 16. Hämähoukun verk om hüväks säks (Järvenkülä). 17. Säsked vätas puudoks (Järvenkülä). 18. Säsked södas vihmaks (Järvenkülä). 19. Madalašti lendlesoi sarakoižed – vihmaks (Järvenkülä). 20. Il’oi-kal’oi mürkäs nägub, ka puudaks, venos nägub, ka vihmaks (Vilhal). 21. Varišad krongetas säks (Vilhal). 22.Hougin’ kaluu kevaduu om kerteh – linneb vu lumi (Šimgär’v). 23. Hanhed letas – varasta lunt (Šimgär’v). 24. Homen linep čoma pei: astub eduupei vouged lehm (Šimgär’v). 25. Kaži kabriše vihmaks (Sodjärv). 26. Kaži oksendab – vihm lib (Sodjärv). 27. Taivaz kajoz – vilu lib (Sodjärv). 28. Habinon sibitab, tomašt’ todas (Pоndal). 29. Süuma-aluižed sibitab voikuks (Pоndal). 30. Nenad’g’an sibitab – kenni kolob (Pоndal). 31. Süuman sibitab – ijastus linneb (Pоndal). 32. Kuled hüb’gän klungundan, ka ii hüväks (Pоndal). 33. Variš klungab ii hüväks (Pоndal). 34. Kol’caine musten’, ka läžuškan eli hond midani linneb (Pоndal). 35. Koir ulaidab ii hüväks (Pоndal). 36. Oiktan kämnen sibitab – kenni kät andab, huran kämnen sibitab – dengoikš (Järvenkülä). 37. Ikutab ka kenni d’ohtutab (Kuja). 38. Skočkheine čikitab – rugiž om eht’nu (Järvenkülä). 39. Kudan’ om sirpüu, teravas otaškab houg’ (Pоndal). 40. Udon vodon vast oma tähtot, ka bolat linnep äi (Voilaht). 41. Konz kaži pezese, ka siloi tuloba adivod; kesk’uu lahkod pezese, ka tulob mužik, a kus om paza – ka tulob ak (Pоndal). 42. Harag kačatab siibhän päu, ka ad’uu tuleb (Järvenkülä). 43. Hil’ päčišpei strangahtab – ad’uu tuleb (Järvenkülä). 44. Veresoks ristituks nukutab (Pоndal). 45. Kaži pezose da laptaha mäp – pakičii tulop (Kuja). 46. Künabruson sibitab, ka veresuu sijau magata (Pоndal). 47. Paskharag kačatab, veresen vestin’ sanub (Pоndal). 48. Lötod iisa rikta i mokita, ika ičiiž mamalo nižaha imeso toižuu svetuu (Pоndal). 49. Iisa süuktakse lämoihe, ika huled kibedaks tegeb (Pоndal). 50. Seglad iisa panda pähä, ika ed kazva sureks (Pоndal). 51. Vihäudad ka madon manitad per’t’he (Pоndal). 52. Konz mecas kiittas katl’as, ka akoile iisa söda päliči pangas, ika lapsil’ lin’das värad g’augad (Pоndal). 53. Kudamb prihä šapkan pidab süumil’ ka nece gul’aiškab verhidme, a kudamb pidab tagarajou, ka se linneb pjanica (Pоndal). 54. Konz veden kandad, da pläskičed, ka mužik pjanica linnieb; konz čajun g’od da valad stolale, ka mužik pjanica (Pоndal). 55. Konz veden kandad täuded vädrad, siloi sanutas: mužikau lin’das hoikad hulod, a konz kandad et täuded vädrad, ka sanktad hulod (Pоndal). 56. Gesli vencalo mändes kukištub ženih oiktau g’augau, ka erigandob akaspäi (Pоndal). 57. Maid lämoile mäni, ka tariž panda solad teramba, eka lehman nižad haugetas (Pоndal). 58. Lehm čakau lüpsaškap siloi, konz päliči mados haškahtap (Pоndal). 59. Vaza tariž antta pä edelepei, miše paremba kazveiš (Järvenkülä). 60. Kanou roža rusked – pigei muniškab (Järvenkülä). 61. Čokkaižed panda ukson pelelo pälo, nu ka nimitte bol’ ii tuloške (Pоndal). 62. Kohtun kibištab kuroil’ – säks (Ladv). 63. Vahtokaz maid – vihmaks (Järvenkülä). 64. Kaži kabriše, künziše – bur’guks (Vaag’är’). 65. Torolind ku pitkha toraad’ab, rištan kezad i line (Sodjärv). 66. Haug’ hambhat kazvatap kaikučele kudmaažele (Väag’är’). 67. Kudmaane ku kadoškandeb, ka hambhad haagil’ kadoba sus (Kortlaht). 68. Kuk laalab hondoks basnikš – kenni kolob (Vaag’är’). 69. Kukoi loulab – uded vestid’ lind’as (Järvenkülä). 70. Viliktunuden leiban söt ka jumalan jurud ed varaada (Sodjärv). 71. Konz murhaažed lendlejad lendlobat kogool’, siloo i joršid’ järves kogoole keradasoo (Sodjärv). 72. Mecas lajitoi ka mecanena ehtib (Järvenkülä). 73. Veden päle lajitoi, ka vedes ehtib (Järvenkülä). 74. Kagr mäni l’uustkele, lehm’ad-gi maidon polet\'hepolet'he, vähemban anttas (Järvenkülä). 75. Svadebnijad ed sö, ka kezau tihad södas (Järvenkülä).