VepKar :: Texts

Texts

Return to review | Return to list

Konzu ristikanzu kuolou, sid laučan piähe pannah, sid itkietäh virzi

history

August 20, 2025 in 12:04 Нина Шибанова

  • changed the text of the translation
    Благословите, дорогие прародители, несчастную женщину, мою ровню, мне подобную, пробудить. Благословите, лучшие прародители, с лучшей, мне лицом подобной, поговорить. Теперь видишь, как ты в необычные и нераскроенные одежды одета. Не к белым ли прародителям тебя обрядили? Встречали ли белые прародители с белыми зажженными восковыми свечечками? Приняли ли с дорогими благовониями ладана? Повели ли тебя за правое плечико на правую сторону? Провели ли [тебя] у мудрых прародителей по дорожкам, помеченным вехами? Проносили ли у дорогих прародителей по прорубленным ямским дорогам? Не облаяли ли там тебя, несчастную, собаки Туони? И, говорят, там есть огненные реченьки, так перевезли ли тебя на восьмибортных корабликах? Или переправили на шестибортных лодочках? А как переправишься через эту реченьку, так там, говорят, на девяти петлях стоят ворота райские. Открыли ли тебе эти ворота? А как за этими воротами, говорят, от края до края света расстилаются зеленые лужочки. На тех зеленых лужочках есть золотые колодцы с медовой водицею. И, говорят, золотые кружечки на них поставлены. Дали ли тебе этой медовой водицы после долгой дороги пересохшее горлышко обмочить? И еще там, говорят, есть от края до края света престолики, аж с шестьюдесятью шестью кушаньицами и с сорока четырьмя закусочками. Уж как если посадят тебя за эти столики, взгляни ты на все на пять сторон и посмотри на все на восемь сторон, пришла ли твоя большая родня и ясные соплеменнички? Были ведь [у тебя] двусторонние дорогие милостивые, встречали ли они тебя, поникшую? Порасспроси там у них по десять раз, отведи их за семеро стеночек, порасспроси [у них] и расскажи ты про мое житье, удрученной. Теперь, видишь, я с тобой поговорила, только ты мне свой голос жаворонка не подала. Не была ты раньше такая молчаливая, да, видно, теперь твой язычок на костяные замочки закрыт, сотнями запоров заперт. Теперь, гляди, навеки с тобой попрощаюсь.^ Как жили мы с тобой бок о бок [букв.^ дым к дыму], так не сказала ли я, кручинная женщина, тебе колких слов? И большое спасибо тебе, ведь много раз принимала меня, как большую гостью.^ Садила за чашечки с золотым ободком да за сахарные закусочки. А теперь дай вековечное прощеньице, больше мы тебя не увидим. (Теперь выключи ненадолго).

August 20, 2025 in 12:03 Нина Шибанова

  • changed the text of the translation
    Благословите, дорогие прародители, несчастную женщину, мою ровню, мне подобную, пробудить. Благословите, лучшие прародители, с лучшей, мне лицом подобной, поговорить. Теперь видишь, как ты в необычные и нераскроенные одежды одета. Не к белым ли прародителям тебя обрядили? Встречали ли белые прародители с белыми зажженными восковыми свечечками? Приняли ли с дорогими благовониями ладана? Повели ли тебя за правое плечико на правую сторону? Провели ли [тебя] у мудрых прародителей по дорожкам, помеченным вехами? Проносили ли у дорогих прародителей по прорубленным ямским дорогам? Не облаяли ли там тебя, несчастную, собаки Туони? И, говорят, там есть огненные реченьки, так перевезли ли тебя на восьмибортных корабликах? Или переправили на шестибортных лодочках? А как переправишься через эту реченьку, так там, говорят, на девяти петлях стоят ворота райские. Открыли ли тебе эти ворота? А как за этими воротами, говорят, от края до края света расстилаются зеленые лужочки. На тех зеленых лужочках есть золотые колодцы с медовой водицею. И, говорят, золотые кружечки на них поставлены. Дали ли тебе этой медовой водицы после долгой дороги пересохшее горлышко обмочить? И еще там, говорят, есть от края до края света престолики, аж с шестьюдесятью шестью кушаньицами и с сорока четырьмя закусочками. Уж как если посадят тебя за эти столики, взгляни ты на все на пять сторон и посмотри на все на восемь сторон, пришла ли твоя большая родня и ясные соплеменнички? Были ведь [у тебя] двусторонние дорогие милостивые, встречали ли они тебя, поникшую? Порасспроси там у них по десять раз, отведи их за семеро стеночек, порасспроси [у них] и расскажи ты про мое житье, удрученной. Теперь, видишь, я с тобой поговорила, только ты мне свой голос жаворонка не подала. Не была ты раньше такая молчаливая, да, видно, теперь твой язычок на костяные замочки закрыт, сотнями запоров заперт. Теперь, гляди, навеки с тобой попрощаюсь.^ Как жили мы с тобой бок о бок [букв.^ дым к дыму], так не сказала ли я, кручинная женщина, тебе колких слов? И большое спасибо тебе, ведь много раз принимала меня, как большую гостью. Садила за чашечки с золотым ободком да за сахарные закусочки. А теперь дай вековечное прощеньице, больше мы тебя не увидим. (Теперь выключи ненадолго).

August 20, 2025 in 12:02 Нина Шибанова

  • changed the text
    Blahoslovikkua, kallehedi syndyizet kadalaizel naizel iččeni da ihostettuu kuonuttelemah. Blahoslovikkua, parahadi syndyizet, parastu da...^ iččeni da ihostu pagizuttelemah. Nygöi näi gu olet sinä vakki da viero (?) viilemättömih sobaizih šuoriteldu. Onnuako oled valgehih syndyizih varusteldu? Vastajeldihgo valgijat syndyizet valgehien vahoituohustuluizien kel? Kannateldihgo kallehien gluadansavuizien kele? Oteltihgo sinuudas oigehizi olguoluuhuizizi oigejile čuraizile? Vieteltihgo viekkahizi syndyiziz Viehkoitettuloidu dorogaizii myöte? Kannateldihgo kallehizi syndyizis karzittuloidu da juamaizidu myöte? Eigo hodi sie sinuudas tuonikkostu Tuonen koiraizedi haukuksenneltu? Sid onhai, sie, sanotah, tulizedi joguod ga.^ Kannateldihgo sinuudas kaheksalaidahizil karablizil? Vai kublatettih jo kuuzilaidahizil kut't'izil? Sit kui menet sinä niizi joguizizi piälliči ga, sid on, sanotah, yheksil sagaroili seizojadi ruajunveriähyöd. Avajeldihgo sinule ned veriähyödi? Siit ku niizi veräihyiziz mendyö on, sanotah, ilmaz da ilman randaizih sah vihanduod (i) nurmuod da. Vihandil nurmuizil on sie kuldaizedi kaivoized mezizieni vedyizien kel. Dai, sanotah, on kai kuldaizedi kruuškaizedi kumajeltu. Anneltihgo sinule niidy medyizii vedyizii pitkiz matkaizizi mendyö kuivanuizii kulkuiziidu kastella? Sid sie, sanotah, on kai ilmaz da ilman randah sah prestolaizet, kai kuuzienkymmenien (i) kuuzien kuušen'n'aizien kel dai, nellienkymmenien nellien zakuskaizien kel. Kui jo sinuudas istuteltanneh niih stolaizih da, vihjajele sinä viiziele päi, dai kačahtele kaheksiele päi, tuldihgo sinun suuri sugukundu da helei heimokundu? Olihäi nene kahten puolizedi kallehedi (n) ar'moized.^ Oldihgo sinuudas, vaimelostu, vastajelemas ga? Kyzele sie kai kymmenil kerdaizil, ottele sinä seiččemien (i) seinäizien tuakse da, kyzele da sanele sie minun imeheni elaigaizedi. Nygöi, kačo, minä sinuu pagizuttelini ga ed jo sinä ni kiurun (i) kielyizii jiäviksennellyh. Ed (i) olluh sinä enne nenga vaikkaine ga, vikse on (i) nygöi sinun kielyd luuhizien (i) lukkuizien (i) tuakse lukittu da, sadoin salvaččimoizien tuakse salbajeltu. Nygöi, kačo, andelen igäizedi prošken'n'aized, kui elimmö yksien (i) savuizieni suadavil ga, k’en jo, minä vierdynyt naine, sinule vigoisanaiziidu vieretellyh. Sid suuredi passiboizet, puaksudi kerdaized azettelid minuudani korgehikse gošt'aizikse, kuldurandu kuppizien tuakse da suaharnoloin zakuskaizien tuakse. Nygöi andele igäizedi prošken'n'aized, emmo lienne enämbiä myö sinuudas nägemäh. (Sit salbua nygöi kodvaizekse).

August 20, 2025 in 12:01 Нина Шибанова

  • changed the text
    Blahoslovikkua, kallehedi syndyizet kadalaizel naizel iččeni da ihostettuu kuonuttelemah. Blahoslovikkua, parahadi syndyizet, parastu da...^ iččeni da ihostu pagizuttelemah. Nygöi näi gu olet sinä vakki da viero (?) viilemättömih sobaizih šuoriteldu. Onnuako oled valgehih syndyizih varusteldu? Vastajeldihgo valgijat syndyizet valgehien vahoituohustuluizien kel? Kannateldihgo kallehien gluadansavuizien kele? Oteltihgo sinuudas oigehizi olguoluuhuizizi oigejile čuraizile? Vieteltihgo viekkahizi syndyiziz Viehkoitettuloidu dorogaizii myöte? Kannateldihgo kallehizi syndyizis karzittuloidu da juamaizidu myöte? Eigo hodi sie sinuudas tuonikkostu Tuonen koiraizedi haukuksenneltu? Sid onhai, sie, sanotah, tulizedi joguod ga.^ Kannateldihgo sinuudas kaheksalaidahizil karablizil? Vai kublatettih jo kuuzilaidahizil kut't'izil? Sit kui menet sinä niizi joguizizi piälliči ga, sid on, sanotah, yheksil sagaroili seizojadi ruajunveriähyöd. Avajeldihgo sinule ned veriähyödi? Siit ku niizi veräihyiziz mendyö on, sanotah, ilmaz da ilman randaizih sah vihanduod (i) nurmuod da. Vihandil nurmuizil on sie kuldaizedi kaivoized mezizieni vedyizien kel. Dai, sanotah, on kai kuldaizedi kruuškaizedi kumajeltu. Anneltihgo sinule niidy medyizii vedyizii pitkiz matkaizizi mendyö kuivanuizii kulkuiziidu kastella? Sid sie, sanotah, on kai ilmaz da ilman randah sah prestolaizet, kai kuuzienkymmenien (i) kuuzien kuušen'n'aizien kel dai, nellienkymmenien nellien zakuskaizien kel. Kui jo sinuudas istuteltanneh niih stolaizih da, vihjajele sinä viiziele päi, dai kačahtele kaheksiele päi, tuldihgo sinun suuri sugukundu da helei heimokundu? Olihäi nene kahten puolizedi kallehedi (n) ar'moized. Oldihgo sinuudas, vaimelostu, vastajelemas ga? Kyzele sie kai kymmenil kerdaizil, ottele sinä seiččemien (i) seinäizien tuakse da, kyzele da sanele sie minun imeheni elaigaizedi. Nygöi, kačo, minä sinuu pagizuttelini ga ed jo sinä ni kiurun (i) kielyizii jiäviksennellyh. Ed (i) olluh sinä enne nenga vaikkaine ga, vikse on (i) nygöi sinun kielyd luuhizien (i) lukkuizien (i) tuakse lukittu da, sadoin salvaččimoizien tuakse salbajeltu. Nygöi, kačo, andelen igäizedi prošken'n'aized, kui elimmö yksien (i) savuizieni suadavil ga, k’en jo, minä vierdynyt naine, sinule vigoisanaiziidu vieretellyh. Sid suuredi passiboizet, puaksudi kerdaized azettelid minuudani korgehikse gošt'aizikse, kuldurandu kuppizien tuakse da suaharnoloin zakuskaizien tuakse. Nygöi andele igäizedi prošken'n'aized, emmo lienne enämbiä myö sinuudas nägemäh. (Sit salbua nygöi kodvaizekse).

August 20, 2025 in 12:01 Нина Шибанова

  • changed the text
    Blahoslovikkua, kallehedi syndyizet kadalaizel naizel iččeni da ihostettuu kuonuttelemah. Blahoslovikkua, parahadi syndyizet, parastu da...^ iččeni da ihostu pagizuttelemah. Nygöi näi gu olet sinä vakki da viero (?) viilemättömih sobaizih šuoriteldu. Onnuako oled valgehih syndyizih varusteldu? Vastajeldihgo valgijat syndyizet valgehien vahoituohustuluizien kel? Kannateldihgo kallehien gluadansavuizien kele? Oteltihgo sinuudas oigehizi olguoluuhuizizi oigejile čuraizile? Vieteltihgo viekkahizi syndyiziz Viehkoitettuloidu dorogaizii myöte? Kannateldihgo kallehizi syndyizis karzittuloidu da juamaizidu myöte? Eigo hodi sie sinuudas tuonikkostu Tuonen koiraizedi haukuksenneltu? Sid onhai, sie, sanotah, tulizedi joguod ga. Kannateldihgo sinuudas kaheksalaidahizil karablizil? Vai kublatettih jo kuuzilaidahizil kut't'izil? Sit kui menet sinä niizi joguizizi piälliči ga, sid on, sanotah, yheksil sagaroili seizojadi ruajunveriähyöd. Avajeldihgo sinule ned veriähyödi? Siit ku niizi veräihyiziz mendyö on, sanotah, ilmaz da ilman randaizih sah vihanduod (i) nurmuod da. Vihandil nurmuizil on sie kuldaizedi kaivoized mezizieni vedyizien kel. Dai, sanotah, on kai kuldaizedi kruuškaizedi kumajeltu. Anneltihgo sinule niidy medyizii vedyizii pitkiz matkaizizi mendyö kuivanuizii kulkuiziidu kastella? Sid sie, sanotah, on kai ilmaz da ilman randah sah prestolaizet, kai kuuzienkymmenien (i) kuuzien kuušen'n'aizien kel dai, nellienkymmenien nellien zakuskaizien kel. Kui jo sinuudas istuteltanneh niih stolaizih da, vihjajele sinä viiziele päi, dai kačahtele kaheksiele päi, tuldihgo sinun suuri sugukundu da helei heimokundu? Olihäi nene kahten puolizedi kallehedi (n) ar'moized. Oldihgo sinuudas, vaimelostu, vastajelemas ga? Kyzele sie kai kymmenil kerdaizil, ottele sinä seiččemien (i) seinäizien tuakse da, kyzele da sanele sie minun imeheni elaigaizedi. Nygöi, kačo, minä sinuu pagizuttelini ga ed jo sinä ni kiurun (i) kielyizii jiäviksennellyh. Ed (i) olluh sinä enne nenga vaikkaine ga, vikse on (i) nygöi sinun kielyd luuhizien (i) lukkuizien (i) tuakse lukittu da, sadoin salvaččimoizien tuakse salbajeltu. Nygöi, kačo, andelen igäizedi prošken'n'aized, kui elimmö yksien (i) savuizieni suadavil ga, k’en jo, minä vierdynyt naine, sinule vigoisanaiziidu vieretellyh. Sid suuredi passiboizet, puaksudi kerdaized azettelid minuudani korgehikse gošt'aizikse, kuldurandu kuppizien tuakse da suaharnoloin zakuskaizien tuakse. Nygöi andele igäizedi prošken'n'aized, emmo lienne enämbiä myö sinuudas nägemäh. (Sit salbua nygöi kodvaizekse).

August 20, 2025 in 12:00 Нина Шибанова

  • created the text
  • created the text: Blahoslovikkua, kallehedi syndyizet kadalaizel naizel iččeni da ihostettuu kuonuttelemah. Blahoslovikkua, parahadi syndyizet, parastu da... iččeni da ihostu pagizuttelemah. Nygöi näi gu olet sinä vakki da viero (?) viilemättömih sobaizih šuoriteldu. Onnuako oled valgehih syndyizih varusteldu? Vastajeldihgo valgijat syndyizet valgehien vahoituohustuluizien kel? Kannateldihgo kallehien gluadansavuizien kele? Oteltihgo sinuudas oigehizi olguoluuhuizizi oigejile čuraizile? Vieteltihgo viekkahizi syndyiziz Viehkoitettuloidu dorogaizii myöte? Kannateldihgo kallehizi syndyizis karzittuloidu da juamaizidu myöte? Eigo hodi sie sinuudas tuonikkostu Tuonen koiraizedi haukuksenneltu? Sid onhai, sie, sanotah, tulizedi joguod ga. Kannateldihgo sinuudas kaheksalaidahizil karablizil? Vai kublatettih jo kuuzilaidahizil kut't'izil? Sit kui menet sinä niizi joguizizi piälliči ga, sid on, sanotah, yheksil sagaroili seizojadi ruajunveriähyöd. Avajeldihgo sinule ned veriähyödi? Siit ku niizi veräihyiziz mendyö on, sanotah, ilmaz da ilman randaizih sah vihanduod (i) nurmuod da. Vihandil nurmuizil on sie kuldaizedi kaivoized mezizieni vedyizien kel. Dai, sanotah, on kai kuldaizedi kruuškaizedi kumajeltu. Anneltihgo sinule niidy medyizii vedyizii pitkiz matkaizizi mendyö kuivanuizii kulkuiziidu kastella? Sid sie, sanotah, on kai ilmaz da ilman randah sah prestolaizet, kai kuuzienkymmenien (i) kuuzien kuušen'n'aizien kel dai, nellienkymmenien nellien zakuskaizien kel. Kui jo sinuudas istuteltanneh niih stolaizih da, vihjajele sinä viiziele päi, dai kačahtele kaheksiele päi, tuldihgo sinun suuri sugukundu da helei heimokundu? Olihäi nene kahten puolizedi kallehedi (n) ar'moized. Oldihgo sinuudas, vaimelostu, vastajelemas ga? Kyzele sie kai kymmenil kerdaizil, ottele sinä seiččemien (i) seinäizien tuakse da, kyzele da sanele sie minun imeheni elaigaizedi. Nygöi, kačo, minä sinuu pagizuttelini ga ed jo sinä ni kiurun (i) kielyizii jiäviksennellyh. Ed (i) olluh sinä enne nenga vaikkaine ga, vikse on (i) nygöi sinun kielyd luuhizien (i) lukkuizien (i) tuakse lukittu da, sadoin salvaččimoizien tuakse salbajeltu. Nygöi, kačo, andelen igäizedi prošken'n'aized, kui elimmö yksien (i) savuizieni suadavil ga, k’en jo, minä vierdynyt naine, sinule vigoisanaiziidu vieretellyh. Sid suuredi passiboizet, puaksudi kerdaized azettelid minuudani korgehikse gošt'aizikse, kuldurandu kuppizien tuakse da suaharnoloin zakuskaizien tuakse. Nygöi andele igäizedi prošken'n'aized, emmo lienne enämbiä myö sinuudas nägemäh. (Sit salbua nygöi kodvaizekse).
  • created the text translation