Тексты

Вернуться к просмотру | Вернуться к списку

Kut mijal ende svad’ban spravit’ihe

История изменений

04 марта 2021 в 23:56 Nataly Krizhanovsky

• изменил(а) текст перевода
  Приходят сватать отец и жених, еще возьмут там крестного отца и крестную мать, приходят впятером сватать. Приготовят им чай, испекут пироги, лепешки, иногда розанцы делают. Сваты (\'женихи\') садятся за стол. Вином угощали. Яичницу ставят. Девушки соберутся вокруг стола, нужно украсть яичницу у жениха. Девушки встанут вокруг стола, возьмут эту яичницу и уйдут в сени, чтобы не отдавать невесту замуж. [Если] девушка пойдет замуж, назначит срок, кто две недели, кто и три. К свадьбе стряпали день, два. В приданое дают корову. Договариваются, сколько [дать] приданого. Некоторые договариваются [дать] пятнадцать рубашек и пятнадцать полотенец. Ведь родня-то большая. Мужу в подарок – полотенце, матери да тетке – рубашку, да еще с рукавами, аршин на рукава да на кокошники, раньше ведь кокошники носили. Как [только] сядут, так встанут, говорят: «Мы на грязную скамью так не сядем». Кому ситца кладут, кому что, потом садятся. Если свадьба большая, так человек пятьдесят собирается, приезжают на лошадях, к дуге ленты привязывают, да с колокольчиком приезжают. Ну, невеста встречает там женихов. Раньше была мода – причитывали. Невесту водили по полу, а невеста причитывает. Потом уже за стол садятся. Едут к венцу. Когда обвенчаются, тогда к жениху едут. Там мать уже встречает под окном. Тетка идет с веником и подметает. Невеста да жених идут по подметенному месту. Потом за стол собираются, там девушки песню поют. Кто копейку бросит девушкам, кто пятак, кто гривенник, кто сколько может. Пели по-русски, по-вепсски не пели. Потом девушки делят деньги между собой. Два дня гуляют и опять разъезжаются по домам. Когда невесту да жениха встречают, ставят связки соломы по одну сторону дороги и по другую сторону. Солому жгут и «ура» кричат.

16 августа 2017 в 14:55 Нина Шибанова

• изменил(а) текст
  Tuloba tat da ženih svateimaha, da vuu sigä ristitatad ottas da ristimamad, tuloba viden kes’ken svathuzile. Čajun prigotoviba hiile, keittäs pirgad, lep’oškad, konzak rozancad tehtas. Ženihod ištusei stolan taga. Vinal ugošaidihe. Munaričan paaba. Niiččed ümbri stolas keradasei, ženihol munarič pid’ab vorta. Niiččed ümbri stolas siižutasei, necen munaričan ottas i uiditas pertedeshe-se, štobi nevestad ii antta mehele. Niižne lähteb mehele, paab strokun, kudam kaks’ nedalid, kudam i kuume. Svad'baha str’apiba pejän, kaks’. Pridannijaks lehmän anttas. Rädiba, ejäk pridannijad. Kudam vištoškime räcnäd da vištoškime käzipaikad rädiba. Vet sur' rod-se. Mužikale käzipaik podarkaks, mamale, t’otkale ka emä, völ hijamiideke, aršin hijamad da kоkošnikeile, ende vet’ kokošnikad pidetihe. Ku ištusei ka siižutasei, saaba: «Mii reduloučem, em ištkeiš muite». Kudamole sitcad paaba da kaiken, potom hö ištusei. Kudam svadib sur’, ka mes’t’ viškime soberiše, tuloba hebįl’, vemblehe lenteižid’ ripputaba da kelloke tuloba. Nu, nevest sigä vasttab ženiheid’. Ende mod oli, veiketihe. Nevestan vodiba lavad’ möt, a nevest veikab. Potom jo stolan taga ištusei. Venc’ale ajaba. Ku venceišei, potom ženihoho ajaba. Sigä mam jo vasttab iknan al. T’ot vastake astub i pühkib. Nevest da ženih astuba pühkindad möt. Potom stolan taga soberišei, sigä niiččed pajataba. Ken kopiikan lükeidab, niiččile, ken pätakon, ken grivenikan, ken kut veib. Pajatiba ven’aks. Lüdikš, lüdikš ii pajatagei. Potom dengad jagaba niiččed ičekes’ken. Kaks’ pejäd guleitas i möstak ajaba kodid möto. Konz nevestan da ženihon vastatas, ka tukįižed uuged pandas ühtes poles dorogas i teižes poles. Uugen puuttas i "huran" hįikutadas.

16 августа 2017 в 14:54 Нина Шибанова

• изменил(а) текст
  Tuloba tat da ženih svateimaha, da vuu sigä ristitatad ottas da ristimamad, tuloba viden kes’ken svathuzile. Čajun prigotoviba hiile, keittäs pirgad, lep’oškad, konzak rozancad tehtas. Ženihod ištusei stolan taga. Vinal ugošaidihe. Munaričan paaba. Niiččed ümbri stolas keradasei, ženihol munarič pid’ab vorta. Niiččed ümbri stolas siižutasei, necen munaričan ottas i uiditas pertedeshe-se, štobi nevestad ii antta mehele. Niižne lähteb mehele, paab strokun, kudam kaks’ nedalid, kudam i kuume. Svad'baha str’apiba pejän, kaks’. Pridannijaks lehmän anttas. Rädiba, ejäk pridannijad. Kudam vištoškime räcnäd da vištoškime käzipaikad rädiba. Vet sur' rod-se. Mužikale käzipaik podarkaks, mamale, t’otkale ka emä, völ hijamiideke, aršin hijamad da kоkošnikeile, ende vet’ kokošnikad pidetihe. Ku ištusei ka siižutasei, saaba: «Mii reduloučem, em ištkeiš muite». Kudamole sitcad paaba da kaiken, potom hö ištusei. Kudam svadib sur’, ka mes’t’ viškime soberiše, tuloba hebįl’, vemblehe lenteižid’ ripputaba da kelloke tuloba. Nu, nevest sigä vasttab ženiheid’. Ende mod oli, veiketihe. Nevestan vodiba lavad’ möt, a nevest veikab. Potom jo stolan taga ištusei. Venc’ale ajaba, ku. Ku venceišei, potom ženihoho ajaba. Sigä mam jo vasttab iknan al. T’ot vastake astub i pühkib. Nevest da ženih astuba pühkindad möt. Potom stolan taga soberišei, sigä niiččed pajataba. Ken kopiikan lükeidab, niiččile, ken pätakon, ken grivenikan, ken kut veib. Pajatiba ven’aks. Lüdikš ii pajatagei. Potom dengad jagaba niiččed ičekes’ken. Kaks’ pejäd guleitas i möstak ajaba kodid möto. Konz nevestan da ženihon vastatas, ka tukįižed uuged pandas ühtes poles dorogas i teižes poles. Uugen puuttas i "huran" hįikutadas.

16 августа 2017 в 14:53 Нина Шибанова

• изменил(а) текст
  Tuloba tat da ženih svateimaha, da vuu sigä ristitatad ottas da ristimamad, tuloba viden kes’ken svathuzile. Čajun prigotoviba hiile, keittäs pirgad, lep’oškad, konzak rozancad tehtas. Ženihod ištusei stolan taga. Vinal ugošaidihe. Munaričan paaba. Niiččed ümbri stolas keradasei, ženihol munarič pid’ab vorta. Niiččed ümbri stolas siižutasei, necen munaričan ottas i uiditas pertedeshe-se, štobi nevestad ii antta mehele. Niižne lähteb mehele, paab strokun, kudam kaks’ nedalid, kudam i kuume. Svad'baha str’apiba pejän, kaks’. Pridannijaks lehmän anttas. Rädiba, ejäk pridannijad, kudam. Kudam vištoškime räcnäd da vištoškime käzipaikad rädiba. Vet sur' rod-se. Mužikale käzipaik podarkaks, mamale, t’otkale ka emä, völ hijamiideke, aršin hijamad da kоkošnikeile, ende vet’ kokošnikad pidetihe. Ku ištusei ka siižutasei, saaba: «Mii reduloučem, em ištkeiš muite». Kudamole sitcad paaba da kaiken, potom hö ištusei. Kudam svadib sur’, ka mes’t’ viškime soberiše, tuloba hebįl’, vemblehe lenteižid’ ripputaba da kelloke tuloba. Nu, nevest sigä vasttab ženiheid’. Ende mod oli, veiketihe. Nevestan vodiba lavad’ möt, a nevest veikab. Potom jo stolan taga ištusei. Venc’ale ajaba, ku venceišei, potom ženihoho ajaba. Sigä mam jo vasttab iknan al. T’ot vastake astub i pühkib. Nevest da ženih astuba pühkindad möt. Potom stolan taga soberišei, sigä niiččed pajataba. Ken kopiikan lükeidab, niiččile, ken pätakon, ken grivenikan, ken kut veib. Pajatiba ven’aks. Lüdikš ii pajatagei. Potom dengad jagaba niiččed ičekes’ken. Kaks’ pejäd guleitas i möstak ajaba kodid möto. Konz nevestan da ženihon vastatas, ka tukįižed uuged pandas ühtes poles dorogas i teižes poles. Uugen puuttas i "huran" hįikutadas.

18 октября 2016 в 19:24 Nataly Krizhanovsky

• изменил(а) текст
  Tuloba tat da ženih svateimaha, da vuu sigä ristitatad ottas da ristimamad, tuloba viden kes’ken svathuzile. Čajun prigotoviba hiile, keittäs pirgad, lep’oškad, konzak rozancad tehtas. Ženihod ištusei stolan taga. Vinal ugošaidihe. Munaričan paaba. Niiččed ümbri stolas keradasei, ženihol munarič pid’ab vorta. Niiččed ümbri stolas siižutasei, necen munaričan ottas i uiditas pertedeshe-se, štobi nevestad ii antta mehele. Niižne lähteb mehele, paab strokun, kudam kaks’ nedalid, kudam i kuume. Svad\'bahaSvad'baha str’apiba pejän, kaks’. Pridannijaks lehmän anttas. Rädiba, ejäk pridannijad, kudam vištoškime räcnäd da vištoškime käzipaikad rädiba. Vet sur\' rod-se. Mužikale käzipaik podarkaks, mamale, t’otkale ka emä, völ hijamiideke, aršin hijamad da kоkošnikeile, ende vet’ kokošnikad pidetihe. Ku ištusei ka siižutasei, saaba: «Mii reduloučem, em ištkeiš muite». Kudamole sitcad paaba da kaiken, potom hö ištusei. Kudam svadib sur’, ka mes’t’ viškime soberiše, tuloba hebįl’, vemblehe lenteižid’ ripputaba da kelloke tuloba. Nu, nevest sigä vasttab ženiheid’. Ende mod oli, veiketihe. Nevestan vodiba lavad’ möt, a nevest veikab. Potom jo stolan taga ištusei. Venc’ale ajaba, ku venceišei, potom ženihoho ajaba. Sigä mam jo vasttab iknan al. T’ot vastake astub i pühkib. Nevest da ženih astuba pühkindad möt. Potom stolan taga soberišei, sigä niiččed pajataba. Ken kopiikan lükeidab, niiččile, ken pätakon, ken grivenikan, ken kut veib. Pajatiba ven’aks. Lüdikš ii pajatagei. Potom dengad jagaba niiččed ičekes’ken. Kaks’ pejäd guleitas i möstak ajaba kodid möto. Konz nevestan da ženihon vastatas, ka tukįižed uuged pandas ühtes poles dorogas i teižes poles. Uugen puuttas i \"huran\" hįikutadas.